Hāpsalu–Rohukila–Vormsi

55 km

Cauri Hāpsalu dodieties dzelzceļa stacijas un Rohukilas virzienā. Apmeklējiet arī Paralepas piekrasti, pludmali, kurā ir viens no siltākajiem jūras ūdeņiem Igaunijā.

No piekrastes un parka meža ceļš ved uz Pullapē. Šī dabas parka ar mainīgo ainavu, kas bija atpūtnieku un cara ģimeņu izbraucienu iecienīta vieta, burvība tika atklāta jau 19. gs.

Braucot pa lielo šoseju tieši Rohukilas virzienā, atradīsiet asus piedzīvojumus Kildsi lidlaukā, kuru līdz Padomju Savienības sabrukšanai izmantoja par iznīcinātāju MIG avio un radaru staciju. Lidmašīnu vajadzībām bija 28 betona angāri, skrejceļu garums sasniedza aptuveni trīs kilometrus. Kara pilsētiņā jābūt uzmanīgiem un sabrukšanas draudu dēļ pa drupām nav jāložņā.

Šosejas malā uzmanību pievērš Ungru pils, kuru 1893. gadā sāka būvēt grāfs Evalds fon Ungerns-Sternbergs, drupas. Stāsta, ka grāfa iemīļotā solījusi ar viņu salaulāties tikai tad, ja grāfs viņai uzbūvēs tādu pašu pili kā Merseburgā, Vācijā. Taču šī laulība nekad netika noslēgta…

Rohukila, kas pirms Pirmā pasaules kara būvēta kā kara osta, šobrīd ir mūsdienīga prāmju un jahtu osta. Ja nav jāsteidzas un vēlaties peldēt vai nakšņot, apmeklējiet Topu, Toorak un Kiviküla.

Trīsceturtdaļstundas brauciena attālumā ar kuģi ir Vormsi sala, ceturtā lielākā sala Igaunijā (93 km²), senos rakstos tā pirmo reizi ir minēta 1391. gadā. Vormsi (zviedru valodā Ormsö) nosaukums ir nācis no Islandes vikinga Ormi (čūska) vārda. Līdz 1944. gadam Vormsi pamatiedzīvotāji bija piekrastes zviedri, 1938. gadā salā bija apmēram 2600 iedzīvotāju, lielākā daļa no viņiem aizbrauca Otrā pasaules kara laikā, šobrīd salā ir apmēram 400 iedzīvotāju.

Vormsi lielākā daļa ir klāta ar mežu, bieži var satikties ar aļņiem un meža cūkām, gandrīz 100 km garā piekrastes līnija ir sadalīta – garas pussalas mijas ar dziļiem līčiem, rietumu daļā ir raksturīgi alvāri un kadiķi, austrumu daļa ir zemāka un purvaināka. Tradicionālās lauksaimniecības rezultātā ir saglabājušās piekrastes ganības, parkveida pļavas un daudzas apdraudētas augu sugas.

Lielākā daļa ceļu ir ar grants segumu, veidojot t.s. astotnieku – ar austrumu apļa un rietumu apļa krustošanās vietu salas centrā Hullo.

Ostā vasarā ir vieta teltīm, ir arī velosipēdu un laivu noma, tuvumā sākas Svibi–Rumpo 3 km garais pārgājiena ceļš. No ostas nonāksiet Svibi ciemā, kas atšķiras ar lielāku attālumu starp mājām. Ciems ir divas reizes dedzis, tādēļ ir uzbūvēts ugunsdrošāks.

No Svibi dodieties uz austrumu apli, turienes ciemi ir labāk saglabājušies, ir sastopamas Vormsi mājas ar tipiskiem stikla balkoniem. Šķērsojot Söderby un mazliet pirms Norrby ciema ceļš pagriežas uz 1935. gadā uzbūvēto Norrby ugunstorni, skatoties pāri Voosi, no šejienes ir redzams Noarotsi. Tālāk Diby ciema un pussalas virzienā ainava ir savdabīga un bagāta ar retām orhidejām. Nākamais ciems ir Rälby – ar savdabīgu ceļu tīklu tas ir kļuvis par bagātāko salā, tur redzēsiet arī vienas no Vormsi vējdzirnavām.

Austrumu un rietumu apļa krustošanās vietā ir salas svarīgākā apskates vieta, 14. gs. uzbūvētā Vormsi Svētā Olava baznīca. Pēc zviedru bēgšanas Otrā pasaules kara laikā baznīca tika izlaupīta, 1990. gadā to restaurēja un atkal iesvētīja. Blakus baznīcas dārzam ir Vormsi kapsēta ar pasaulē lielāko riņķa krustu kopumu, saglabājies ir vairāk nekā 300 riņķa krustu. Baznīcas dārzā ir divi piemiņas akmeņi: Igaunijas zviedru valsts un kultūras darbiniekam Hansam Polam un no Zviedrijas 1873. gadā atbraukušajam misionāram Ēsterblomam, kurš salas gara un ticības dzīvē ienesa pamatīgas pārmaiņas. Blakus baznīcas dārza vārtiem atrodas viens no retajiem Igaunijas brīvības pieminekļiem, kurš savā vietā stāvēja visus padomju gadus. Jaunās varas pārstāvji laukakmeni ar uzrakstu zviedru valodā neprata atpazīt par brīvības cīņās kritušo piemiņas akmeni, tādēļ tas netika iznīcināts.

No baznīcas varat doties uzreiz uz t.s. rietumu apli. Šķērsojot vienu no salas vecākajiem ciemiem, Kärrslätt, nonāksiet Saxby, kas pazīstams, pateicoties Igaunijas piekrastes vecākajam ugunstornim, kurš veidots no čuguna detaļām.

Mežā starp Förby un Suuremõisa ir Hoitberga koraļļu rifs, kurš saglabājies no ledus laikmeta. Sūremoisā atrodas kādreizējās muižas drupas un vecā parka paliekas. Braucot no Suuremõisa uz Rumpo pusi, ceļa kreisajā pusē ir Prestvikens, viens no diviem Vormsi ezeriem, kuri sāk aizaugt ar niedrēm.

Nonākot salas lielākajā krustojumā, varat doties atpakaļ uz Hullo vai arī pagriezties uz Rumpo pussalu. Līdz pašam Rumpo galam ar automobili aizbraukt nav iespējams, reģions ir augu liegums un putnu ligzdošanas un migrācijas pieturas vieta. Galā aug rets tundras un Islandes ķērpis. Rumpo atradīsit vairākas tūrisma sētas, kurās nakšņot.

Hullo atrodas skola un veikals, arī vairākas nakšņošanas vietas. Pie tautas nama sākas meža ceļš uz Parunikivi (Barona akmeni), tas ir akmens, uz kā ir uzraksts vācu valodā, kurš norāda uz Vormsi pēdējo baronu. Braucot no Rumpo uz Hullo, ceļa labajā pusē ir 1889. gadā uzbūvētās krievu pareizticīgās baznīcas drupas. Ar šo draudzi bija saistīts unikālu zināšanu popularizētājs Johans Spūls Rotalia un komponista Kirila Krēka tēvs Konstantīns, abu kapi atrodas kādreizējā pareizticīgo baznīcā aiz Vormsi skolas.

Agrāk Hullo dalīja divās – vietējo un vasarnieku – daļās. Vasarnieku pusē ir ceļa malā 1930. gados uzbūvēti pansionāti, kuros galvenie atpūtnieki bija no Zviedrijas atbraukušie zviedri. Kreisajā ceļa pusē ir 1938. gadā Atturībnieku biedrības uzcelta ēka, kuru izmantoja par tautas namu.

Noteikti būtu jāapmeklē Hāpsalu Tūrisma informācijas centrs Karja 15, lai saņemtu vairāk informācijas par salu vai prāmju kursēšanas grafiku. Labāku priekšstatu par Vormsi var iegūt, braucot ar velosipēdu, automobilī braucošajiem jāatceras, ka salā nav degvielas uzpildes staciju. Līdzi būtu jāpaņem arī skaidrā nauda. Laika ziņā noteikti jārēķinās ar visu dienu vai dažām dienām.

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Novembris 2017
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30
European Union Regional Development Fund